Seksuālā jomā vīrieši bieži saskaras ar priekšlaicīgas ejakulācijas problēmu. Kaut gan par šo jautājumu neeksistē precīzi un ticami statistikas dati (atsevišķos avotos tiek runāts par 32%), klīniska pieredze rāda, ka šādu traucējumu ir ļoti daudz. Priekšlaicīga sēklas noplūde nozīmē negaidītas un nekontrolētas dzimumakta beigas sakarā ar refleksīvo automātisko sēklas noplūdi.
Visnopietnākā situācija tiek apzīmēta ar latīņu izteicienu «ante portas» („durvju priekšā”). Tātad, runa ir par sēklas noplūdi vēl pirms peņa ievadīšanas makstī. Taču visbiežāk ejakulācija notiek uzreiz pēc tam. Šī grūtība var izpausties dažādos veidos. Vienmēr jāpatur prātā, ka priekšlaicīgas ejakulācijas gadījumā sievietei ir ļoti grūti vai pat neiespējami sasniegt orgasmu, jo viņa reaģē lēnāk. Vēlos pieminēt konkrētus laika parametrus, kaut gan dažiem lasītājiem šī pieeja var likties pārāk tehniska, nepieklājīga un vienkāršota.
Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem, lai sieviete sasniegtu vaginālo orgasmu, dzimumorgānu kontaktam jāilgst vidēji 11 minūtes. Šis ir vidējais radītājs. Jāsaprot, ka dažām sievietēm pietiek ar 2-3 minūtēm, bet citām vajag ļoti daudz laika (20-25 minūtes).
Virkne autoru ir mēģinājusi izvirzīt objektīvus kritērijus, lai noteiktu, kad var runāt par traucējumu. Daudzie klīniskie speciālisti uzskata, ka galvenais kritērijs ir laika posms no peņa ievadīšanas makstī līdz ejakulācijai. Ja vīrietim orgasms iestājas 30 sekunžu laikā, tad, bez šaubām, var runāt par priekšlaicīgu sēklas noplūdi. Citur šis radītājs tiek palielināts līdz 1,5-2 minūtēm.
Citi autori kā kritēriju piedāvā sievietes reakciju. Tātad, priekšlaicīga ejakulācija notiek tad, ja vīrietis sasniedz orgasmu ātrāk par sievieti vairāk nekā pusē gadījumu.
Nevienā no šīm teorijām nav objektīvas definīcijas. Patiesībā vīrieša kustību skaits dzimumakta laikā, kā arī laiks, kas nepieciešams sievietei, lai sasniegtu orgasmu, var būt ļoti atšķirīgs. Vienīgais objektīvais kritērijs ir vīrieša nespēja kontrolēt ejakulācijas refleksu.
Kāpēc tā notiek?
Freida psihoanalīze apgalvo, ka priekšlaicīgu ejakulāciju izraisa vīrieša neapzinātais naids pret sievietēm. Tas savukārt var būt saistīts ar nopietnu arhaisku konfliktu ar māti. Sistēmu teorija uzskata, ka svarīga loma šī traucējuma izcelsmē pieder destruktīvām interakcijām starp laulātajiem. Vīrietis uztraucas par sievietes dominēšanu. Tādēļ viņš neļauj sev izbaudīt seksuālo tuvību, pēc iespējas ātrāk sasniedzot orgasmu. Vīrietis neapzināti sajūt, ka sieviete sagaida no viņa vēlāku ejakulāciju un uztver to kā mēģinājumu viņu pakļaut. Tādējādi priekšlaicīga ejakulācija ir neapzināta sacelšanās pret sieviešu dominēšanu, veids kā sevi pasargāt no kontroles un manipulācijas.
Masters un Džonsona norāda uz pirmo seksuālo pieredzi zēniem. Pēc viņu viedokļa, eksistē imprintings („notveršana”), kas veido stabilas mentālas shēmas. Piemēram, ja pirmā seksuāla pieredze jaunietim bija saistīta ar steigu (teiksim, kontakts ar prostitūtu), ja tuvība norisinājās neatbilstošos apstākļos (piemēram, mašīnā), ja jaunietis baidījās, ka viņu pamanīs, ja viņš praktizēja dažādas masturbācijas formas spriedzes un panikas apstākļos, tas viss var noteikt priekšlacīgas ejakulācijas shēmu. Turpmāk šī shēma var nostiprināties uz analoģiskas pieredzes pamata.
Ja masturbācija tika praktizēta ilgi un bieži, tas var izraisīt neelastīgumu un pārāk lielu koncentrēšanos uz sevi. Rezultātā vīrietis pievērš uzmanību tikai savām vajadzībām un nespēj pieņemt un pieskaņoties sievietes ritmam.
Citas teorijas, kurām piekrīt Helēna Kaplana, apgalvo, ka priekšlaicīgā ejakulācija ir saistītā ar paaugstinātu jutekliskumu un erotiskiem pārdzīvojumiem. Pārāk liels uzbudinājums neļauj vīrietim adekvāti reaģēt uz stimuliem, kas savukārt neļauj kontrolēt ejakulāciju.
Vordels Pomerojs uzskata, ka pamatfaktors ir trauksme. Viņaprāt, vīrietis īpaši stipri piedzīvo šo garīgo stāvokli tieši maksimālā seksuālā uzbudinājuma brīdī. Nemiers neļauj precīzi uztvert sajūtas pirms sēklas noplūdes. Tādējādi vīrietis nevar kontrolēt ejakulāciju un tas noved pie spontāna orgasma.
Ko var darīt?
Kopš laikiem, kad priekšlaicīga ejakulācija tika atzīta par problēmu, cilvēks nemitīgi atrod dažādus, bieži ne pārāk efektīvus, risinājumus. Te var minēt intensīvu koncentrēšanos uz lietām, kas nav saistītas ar seksu un kas var izraisīt negatīvas jūtas, fiziskās sāpes, kas tiek apzināti izraisītas dzimumakta laikā, aukstu dušu, smagus fiziskus vingrinājumus, aizraušanos ar alkoholu.
Pēdējā laikā ir parādījušies arī citi veidi:
- psihoanalītiskas intervences, kas vērstas uz dziļu konfliktu risināšanu un pārvarēšanu. Šī ir ilglaicīga terapija, kas sniedz diskutablus rezultātus,
- uzvedības terapija, kas vērsta uz trauksmes samazināšanu dzimumakta laikā. Šī terapija sniedz pieticīgus pozitīvus rezultātus,
- metodes, kas vērstas uz seksuālo pārdzīvojumu intensitātes samazināšanu vai aizkavēšanu. Šīs metodes pārāk bieži ir neefektīvas.
Daudz labākus rezultātus sniedz specifiskas tehnikas. Ja traucējums izpaužas vieglā formā, var palīdzēt miera atgūšana un baiļu pārvarēšana saviem spēkiem. Tam var pievienot dažus vingrojumus, kas tiek veikti kopā ar partneri. Tomēr labāk būtu vērsties pie eksperta, kurš piedāvās optimālu risinājumu, ņemot vērā visus faktorus.
Un konkrēti?
Traucējumi ļoti bieži ir saistīti ar nepietiekošu seksuālo sajūtu uztveri pirms orgasma. Tādēļ pacientam jāpalīdz atpazīt šīs sajūtas, lai varētu apzināti kontrolēt ejakulācijas procesu. Uztveres grūtības var būt saistītas ar konfliktiem un bailēm seksa jomā, kas var pat pilnībā nobloķēt šo sfēru. Šeit ir noderīga ārsta Džeimsa Semansa pieeja („stop-start” tehnika). Šī tehnika balstās uz stimulēšanas un atslābināšanas variēšanu. Tas ļauj pacientam iemācīties atpazīt sajūtas pirms sēklas noplūdes un turpmāk kontrolēt ejakulācijas refleksu. Šī tehnika paredz arī juteklisku koncentrāciju, kas māca distancēties no apkārtējas vides un iekšējas trauksmes, lai veltītu sevi tikai un vienīgi erotiskiem pārdzīvojumiem.
Līdzīgu pieeju piedāvā Masters un Džonsona („kompresijas tehnika”). Tā arī paredz stimulēšanas un ejakulācijas noturēšanas variēšanu. Abos gadījumos tiek sasniegti ievērojami rezultāti. Ievērojot rekomendācijas, uzlabojums notiek 98% gadījumu. Terapijas laiks saīsinās, tā turpinās tikai dažus mēnešus (detalizētāk par abām tehnikām var izlasīt šeit). Efekta sasniegšanai ir svarīga abu partneru tuvība un sadarbība.
Farmakoloģijas iespējas
Ja pieminētās metodes nedod rezultātus, var pielietot farmakoloģiskus līdzekļus. Tas vienmēr jādara stingrā ārsta-androloga uzraudzībā. Visticamāk, pozitīvu efektu sniedz daži antidepresanti (MAO inhibitori, bicikliskie preparāti). Viens no šo zāļu blakusefektiem ir spēja kontrolēt ejakulāciju. Taču diemžēl atsakoties no zālēm, problēma parādās no jauna.
Autors”Lucija Pelamatti, „Sāpīga mīlestība. Kad seksuālitāte šķir laulātos”
Avots: www.szansaspotkania.pl/
