Pārsteidzoši vienkāršās, dabiskās ģimenes plānošanas metodes, kas balstās uz redzamo un konkrēto auglības simptomu novērošanu, nav īpaši populāras mūsdienu pasaulē. Kāpēc par spīti vairākām priekšrocībām tās nav panākušas vispārējo atzīšanu?
Iemesli ir šādi:
- Maldīgs priekšstats par to, ka tās nav efektīvas.
- Vājas zināšanas par fizioloģiju un likumiem, kas regulē cilvēka auglību.
- Nevēlēšanās pārvarēt grūtības, kas ir saistītas ar sevis novērošanu un, pirmām kārtam, ar periodisko atturēšanos.
- Nepamatota ticība kontraceptīvo tablešu efektivitātei un nekaitīgumam.
Efektivitāte
Kas attiecas uz efektivitāti. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījumā tika noskaidrots, ka Billingsa ovulācijas metodes efektivitāte, atliekot bērna ieņemšanu, ir 99%! Vislabāko auglības atpazīšanas metodi (simptotermālo) ir izstrādājis austriešu profesors, medicīnas zinātņu doktors Jozefs Retcers, kurš novēroja 250 000 ciklus. Izmantojot šo metodi, neieplānoto grūtniecību skaits (Perla indeks) 100 pāriem ir 0,2. Tas nozīmē, ka neieplānota grūtniecība iespējama 1 no 500 pāriem (tātad metodes efektivitāte grūtniecības atlikšanā ir augstāka par 99%). Izrādās, ka, atliekot grūtniecību, metodes efektivitāte ir salīdzināma ar kontraceptīvas tabletes efektivitāti. Šie fakti izriet no pētījumiem. Vai nav tā, ka savas zināšanas par dabiskajām metodēm mēs smeļamies no avīzēm un televīzijas? Vai esam mēģinājuši atrast zinātniskos datus par pētījumu rezultātiem, kuros tika salīdzinātas mākslīgās un dabiskās metodes? Kāpēc rodas kļūdas? – metodes vai lietotāja, kurš ir slikti novērojis auglības simptomus, dēļ?
Vājas zināšanas
21. gadsimtā zinātne un medicīna ir panākusi kolosālu attīstību, arī izglītības līmenis skolās ir visai augsts. Tomēr laulāto zināšanas par cilvēka fizioloģiju paliek apkaunojoši zemas. Tā pati Pasaules Veselības organizācija Ženēvā ir izveidojusi speciālo ekspertu grupu, kas nosaka sievietes cikla auglīgo fāzi, izmantojot Retcera un Billingsa metodes. PVO ir izvirzījusi šādus ideālās metodes kritērijus: abu partneru iesaistīšanās, efektivitāte, drošība un vienkāršība, kā arī atgriezeniskums. Tieši PVO popularizē un iesaka Auglības Atpazīšanas metodes visās izglītības un medicīnas programmās. Tātad tās nav nekādas „Viduslaiku baznīcas metodes”. Baznīca tās atbalsta, jo tās ir labas veselībai un cilvēka attīstībai, taču tieši PVO veido zinātniskus pētījumus un iesaka metodes, kas ir gan efektīvas, gan noderīgas visai sabiedrībai. Tieši PVO ir atzinusi par novecojušu un nepieņemamu t.s. „kalendāro metodi”. Starp citu, nekompetentas personas, uzstājoties masu medijos un runājot par AAM, ar to domā tieši „kalendāro metodi”. Šī neaktuālā metode balstījās uz matemātiskiem aprēķiniem, noskaidrojot vidējo ovulācijas laiku, bez jebkādas simptomu novērošanas. „Kalendārā metode” izraisa vilšanos, tāpēc to jau sen neizmanto! Sieviete nav automāts, viņai var būt dažādi cikli un nevis tādi, kādus paredzēja „kalendārs”.
Vēl 1974. gadā Kanādā tika nodibināta Starptautiskā AAM atbalsta asociācija, kurai ir filiāles 70 pasaules valstīs. 1986. gadā Vācijā tika izveidots Dabiskās ģimenes plānošanas institūts (INER), kas izmanto Retcera metodi. Nu jau vairāk kā 20 gadus dažādās valstīs notiek starptautiskās pieredzes apmaiņas konferences. Vai var joprojām apgalvot, ka tās ir „viduslaiku” metodes?
Zināšanu trūkums izraisa aizspriedumus. Kurš zina, ka 20% laulāto ir problēmas ar bērna ieņemšanu, bet sieviete ciklā laikā biežāk ir neauglīga, nevis auglīga? Kāpēc mīts par „dubulto ovulāciju” ir noturējies līdz pat 21. gadsimtam?
«Sarežģītas metodes»
Treškārt, kas attiecas uz „neiedomājami sarežģītiem novērojumiem”. Dabiskās metodes izmanto 25% pasaules iedzīvotāju. Būtu nepareizi apgalvot, ka šīs metodes ir komplicētas. Jo pat afrikāņu sievietes-analfabētes no Ruandas vai Salvadoras iedzīvotājas Latīņamerikā ir tās apguvušas, izmantojot instrukcijas.
Dabisko metožu noliegšanas problēma patiesībā ir saistīta ar ko citu. Šīs metodes paredz apzinātu atteikšanos no intīmām attiecībām uz dažām dienām cikla laikā, kā arī nepieciešamību kontrolēt savas domas. Tas ir grūti. Daudzi laulātie mūsdienās vēlas tikai baudu, viņi nav spējīgi uz jebkādām piepūlēm. Dabiskās metodes paredz noteiktas minimālās zināšanas par organisma funkcionēšanu, kā arī auglības atzīšanu par fizioloģisko veselības izpausmi. Tās prasa no vīrieša un sievietes briedumu, uzticību un pašaizliedzību, kā arī atvērtību partnera labumam, nevis savam egoismam. Šīs metodes ir izaicinājums.
Neapšaubāmi, atturēšanas padara šīs metodes par grūtākām. Kā saka mans vīrs, tās ir priekš īstiem vīriešiem. Vīriem, kuri grib valdīt pār savu ķermeni un ir gatavi uz grūtībām mīlestības dēļ, kaut gan sieva (un testosterons) izraisa viņos seksuālas tieksmes. Taču pateicoties šīm pūlēm un atturēšanās brīžiem laulāto mīlestība nostiprinās un „atsvaidzinās”. Šādi vīrieši spēj pretoties kārdinājumiem, ar ko var sastapties uz ielas vai veikalā, redzot „moderni izģērbtas” sievietes. Ja vīrs spēj atturēties no tuvības ar sievu auglīgajā laikā, kaut gan viņi guļ vienā gultā, vai viņam būs problēmas uzvarēt kārdinājumus uz ielas?
Dabiskās metodes prasa lielāku jūtīgumu un uzmanību sievietei, kura tiek mīlēta. Grūtajos pārtraukumu brīžos laulātie atceras par citiem mīlestības paušanas veidiem, viņi ilgojas viens pēc otra. Mums nav noguruma un rutīnas seksuālajos pārdzīvojumos. Reizēm mums ir mazāk seksa, toties tas sniedz dziļāku un skaistāku laimes, vienotības un harmonijas sajūtu. 22 gadu laikā man nav apnicis viens un tas pats vīrietis, bet viņam – tā pati sieviete. Tieši par to jau ir runa.
Katrai lietai ir savs nolikts laiks… savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties… Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis (Mācību teicēja grāmata, 3. nodaļa).
Kontracepcija
Ceturtkārt, kontraceptīvās tabletes nesniedz 100% garantiju! To efektivitāte sasniedz 98-99%, tātad, tās ir tikpat efektīvas kā dabiskās metodes. Tas nozīmē, ka 1% sieviešu, kurām jau bijušas vairākas grūtniecības, vai kurām ir augsts estrogēnu līmenis, auglīgajā laikā tomēr var ieņemt bērnu. Nemaz nerunājot par gadījumiem, kad sieviete aizmirst izdzert tableti vai lieto citus preparātus, piemēram, antibiotikas. Kāpēc būtu ilgstoši jālieto ķīmiskās vielas, kas izraisa veselības problēmas, ja vienalga ir jānosaka auglīgā fāze, lai saskaņā ar lietošanas instrukciju izvairītos no intīmām attiecībām, ja tuvojas ovulācija?
Tiek apgalvots, ka „Mini-Pill”, kas satur mazākas hormonu devas, ir nekaitīgas, bet tas ir mīts. Šīs tabletes ir ļoti kaitīgas, jo zems hormonu saturs izraisa abortīvo efektu.
Mīts ir arī tas, ka tablete pasargā no aborta. Kontraceptīvā domāšana nozīmē piekrišanu tam, ka agri vai vēlu bērna dzīvība tiks pārtraukta. Eksistē labi izpētīta korelācija starp abortiem un kontracepcijas lietošanu.
Francijā jau ilgu laiku katru gadu notiek 200 000 abortu. Statistika liecina, ka 40% sieviešu šajā valstī ir taisījušas abortus, kaut gan 95% pāru, kas nevēlas palikt stāvoklī, lieto kontracepciju, pārsvarā (60%) tabletes. Tas ir viens no visaugstākajiem kontracepcijas lietošanas rādītājiem pasaulē. Trīs no četriem abortiem notiek pēc tam, kad pieviļ kontracepcija, kaut gan tiek lietotas it kā ļoti efektīvas tabletes vai spirāles.
Vēl viens mīts – „tabletes regulē ciklu”. Tās neko neregulē, bet tikai hormonu iedarbībā izraisa asiņošanu. Tās neārstē neregulāro ciklu cēloņus un nenovērš nekādas problēmas. Tieši otrādi, atsakoties no kontracepcijas, šīs problēmas bieži vien pastiprinās.
Avots: Gražina Ribaka, „Auglība. Prieks vai apgrūtinājums?”, Varšava, 2010.