Ģimenes Ekoloģijas institūts

Dabīgā ģimenes plānošana – mīti un fakti

Atceros tikšanos ar kādu saderināto pāri baznīcas telpās Malaja Gruzinskaja ielā Maskavā. Viņi gatavojās laulībām, un man tika palūgts pārrunāt ar viņiem laulāto atbildības jautājumu.

Kad biju pabeidzis runāt par dabiskajām metodēm, Žeņa (tā sauca jauno vīrieti) uzdeva man tiešu jautājumu: “Nesen esam bijuši pie ārsta. Kad paziņojām, ka laulībā gribam izmantot dabiskās metodes, viņš mūs izsmēja. Viņš pateica, ka dabiskās metodes ir nezinātniskas, neefektīvas un sarežģītas. Ja mēs par tām interesējamies, esam tumsoņas. Kam ir taisnība – Jums vai ārstam?”.

Ar šādu ārstu-ginekologu reakciju diezgan bieži jāsaskaras arī Polijā. Tāpēc gribētos veltīt uzmanību šai problēmai.

Man uz galda ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izdotā grāmata. Šī organizācija ir dibināta 1948. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē. PVO nodarbojas ar sabiedriskās veselības lietām 165 pasaules valstīs. PVO strādā speciālisti no visas pasaules, viņi dalās ar zinātniskiem datiem un pieredzi. Šī organizācija nav pakļauta ideoloģijai un farmaceitisko kompāniju komerciālajām interesēm. PVO rekomendācijas nosaka veselības aprūpes attīstības virzienus visā pasaulē. Grāmatas nosaukums ir “Dabīgā Ģimenes plānošana* – pakalpojumu sniegšanas noteikumi”. Tā tika izdota Ženēvā 1988. gadā.

Vēlos mērķtiecīgi nocitēt šī materiāla fragmentus, kas tika publicēts nu jau pirms 9 gadiem (2018.gadā jau pirms 16 gadiem – red.piez.). Negribu, lai man tiktu pārmests, ka izmantoju datus, kas kļuva pieejami pirms pāris mēnešiem, un ar kuriem ārsti nav paspējuši iepazīties. Šķiet, 9 gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai PVO ieteikumi izietu cauri visiem medicīniskās sistēmas līmeņiem un nonāktu līdz ārstam, kurš pieņem pacientus.

Definīcija

  1. sadaļā lasām: “Jēdziens “Dabīgā Ģimenes plānošana” (DĢP) tiek izmantots, lai apzīmētu veidu, kā panākt vai atlikt bērna ieņemšanu, novērojot menstruālā cikla auglīgās un neauglīgās fāzes simptomus. Izmantojot DĢP bērna ieņemšanai vai tās atlikšanai, metožu lietotāji atturas no intīmām attiecībām tajās dienās, kuras atzītas par potenciāli auglīgām. Tiem, kuri vēlas ieņemt bērnu, DĢP palīdz noteikt auglīgo fāzi un palielināt bērna ieņemšanas iespēju”.

Tehniskajā ziņā tiek izdalītas temperatūras metodes, simptomātiskās metodes (Bilingsa metode), dubultā apstiprinājuma jeb simptotermālās metodes, kā arī kalendārā metode (Ogino-Knausa metode) (organizācijas, kas popularizē DĢP, nemāca lietotājiem kalendāro metodi**). Jāatzīst, ka DĢP nav kontracepcijas līdzeklis, bet drīzāk veids, kā noteikt auglīgo fāzi. Atturēšanās no seksuālajām attiecībām šajā laikā ļauj izvairīties no bērna ieņemšanas. Šīs metodes izmanto cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlas lietot mehānisko vai farmakoloģisko kontracepciju”.

Es citēju šo fragmentu, jo tajā tiek precīzi un zinātniski aprakstītas lietas, ko pārrunājām ar Žeņu un viņa līgavu.

Plusi un mīnusi

Lasām tālāk:

” DĢP piemīt šādas priekšrocības:

Kas attiecas uz mīnusiem, tie ir šādi:

Iespējams, man pavisam nav humora izjūtas, taču es šeit neredzu neko tādu, kas būtu pelnījis izsmiešanu.

Sarežģīti un neefektīvi?

Tālāk atrodam datus par efektivitāti: “Lietojot DĢP, notiek 1-5% kļūdu atkarībā no konkrētās metodes”. Tā kā nav pamata runāt, ka dabiskās metodes ir īpaši neefektīvas.

Bet varbūt ārsts bija iedomājies, ka Žeņa un viņa līgava nav pietiekoši izglītoti, lai apgūtu šīs metodes?

DĢP var izmantot praktiski visi laulātie, kuri domā par ģimenes plānošanu. Jo augstāka laulāto savstarpēja sapratne un motivācija, jo augstāka iespējamība, ka metodes darbosies efektīvi.

Tātad, izglītības līmenis vispār neietekmē spēju apgūt dabiskās metodes. PVO pētījumi piecās valstīs pierādīja, ka 93% sieviešu no grupām ar atšķirīgu sociāli ekonomisko stāvokli un izglītības līmeni spēja precīzi noteikt auglības un neauglības fāzi jau pirmajā novērojumu ciklā (tika lietota Billingsa metode).

Reizēm tiek apgalvots, ka dabiskās metodes nav iespējams lietot, ja ir neregulāri cikli. Lasām tālāk:

“Barojošas mātes un sievietes ar neregulāriem cikliem (piemēram, premenopauzes laikā vai pēc atteikšanās no hormonālās kontracepcijas) arī var apgūt un lietot mūsdienu metodes, kas atšķirībā no kalendārās metodes nav atkarīgas no tā, vai cikli ir regulāri”.

Ko neesmu iemācījies…

Rodas aizdomas, ka mūsu ārsta smiekli neliecināja par viņa dziļajām medicīniskajām zināšanām cilvēka auglības jomā. Drīzāk tas bija veids, kā noslēpt savu nekompetenci šajā sfērā. Un šeit nav vainīgs tikai šis ārsts. Viņš ir daudzus gadus studējis medicīnu, taču viņam nebija iespējas apgūt pilnīgi visu. Šī tēma nebija iekļauta mācību programmā. Pasaules Veselības organizācijas oficiālo ziņojumu mūžs beidzas uz Veselības ministrijas plauktiem. Taču ir tik neērti pateikt pacientam – es to nezinu. Tāpēc ārsts ir spiests ķiķināt, lai noslēptu zināšanu trūkumu.

Tā ir mana atbilde Žeņam un visiem tiem, kuri jau ir saskārušies vai vēl saskarsies ar cilvēkiem, kuri (varbūt pat neapzināti) izsmej Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus.

 

*Mūsdienu AAM speciālisti neiesaka lietot kalendāro metodi zemās efektivitātes dēļ.

**Vēlāk Pasaules Veselības organizācija ieteica aizvietot jēdzienu “Dabīgā Ģimenes plānošana” ar jēdzienu “Auglības Atpazīšanas metodes”.

Autors: Romans Struss, Apvienības “Laulātie laulātiem” dibinātājs, AAM instruktors (Polija)

Avots: npr.pl

 

Exit mobile version