NaProTehnoloģijas palīdz atjaunot auglību, lai varētu ieņemt bērniņu

Neauglība un pazemināta auglība ir ļoti sāpīga problēma, ar ko sakaras ģimenes gan Latvijā, gan Eiropā. NaProTehnoloģijas ir zinātniski izstrādāta sistēma, kas sekmīgi palīdz risināt šos jautājumus. Par to saruna ar “Ģimenes Ekoloģijas institūta” auglības atpazīšanas metodes instruktori, kura specializējusies darbā ar pāriem ar pazeminātu auglību, vecmāti Annu Suhanovu.

 

Slimību meklē tur, kur tās nav

Piekto gadu strādājot “Ģimenes Ekoloģijas institūtā”, es katru dienu pārliecinos par to, cik maz sievietes zina par savu organismu un cik ļoti maz precētie pāri zina par savu auglību. Tas šķiet absurdi, bet tajā nevar vainot ne sievieti, ne vīrieti. Cēloņi ir meklējami izglītības programmu saturā skolās, un jāatzīst, ka arī ārstu izglītība ir ļoti specifiska. Medicīnas studenti specializējas konkrētās nozarēs un padziļināti pārzina tikai vienu orgānu sistēmu. Tāpēc vēlāk, sniedzot medicīnas pakalpojumus, netiek ņemtas vērā divas ļoti svarīgas lietas – netiek skatīts viss cilvēka organisms kopumā, mediķi bieži pievēršas tikai patoloģiskiem procesiem, nepietiekami ņemot vērā organisma dabiskās funkcijas un profilaktisko darbu.

Runājot par neauglību, jāteic, ka ginekoloģiskā neauglība, kas jārisina ar ginekoloģisku iejaukšanos, ir tikai 2 % gadījumu, un es pat teiktu tikai 0,2 %. Pazemināta auglība ir tikai indikators tam, ka kaut kas cits cilvēka organismā vai dzīvē nav kārtībā. Ja organismam ir vajadzīgi papildu resursi, lai risinātu kādas problēmas, viņš tos ņem no tās orgānu sistēmas, kuru izslēdzot organismam ir vismazākās dzīvības briesmas. Izslēdzot reprodukciju, cilvēks nemirst, tāpēc, ja ir vajadzīgi papildu resursi, vipirms reaģē reproduktīvā joma. Līdz ar to neauglības cēloņi visbiežāk ir jāmeklē kaut kur citur.

Pie šāda secinājuma nonāca amerikāņu ginekologs, dzemdniecības speciālists Dr. Tomass V. Hilgers, kurš novēroja sievietes pēc noteiktas auglības atpazīšanas metodes (Creighton Model) un saprata, ka neauglība nav diagnoze, bet gan sindroms – daudzu simptomu kopums, kuru novēršanai ir jāārstē organisms kopumā. Līdzko šie simptomi izzūd, bieži vien atgriežas auglība, kas sievietei un vīrietim ir dabas dota.

 

Auglību var atjaunot

Apkopojot novērojumus un secinājumus, ārsta Tomasa Hilgera vadībā 1990. gadā ASV tika izstrādāta pirmā zinātniskā sistēma “Natural Procreative Technology – NaProTechnology“, kas pāriem sekmīgi palīdz atjaunot viņu dabīgo auglību. NaProTehnoloģijas vispirms skata sievietes un vīrieša organismu kopumā, veicot pilnu tā diagnostiku. Tiek noteikta arī sievietes cikla diagnostika dinamikā, izmantojot Kreitona modeli (Creighton Model) kā unikālu diagnostikas metodi. Notiek pāra dzīvesveida, paradumu un uztura izvērtēšana. Patlaban NaProTehnoloģijas sekmīgi izmanto vairākās pasaules valstīs. Polijā ar neauglīgiem pāriem strādā speciālistu komanda, kurā ar ginekologiem sadarbojas arī ģimenes ārsti, imunologi un dietologi. Īrijā iesaistīto speciālistu loks ir šaurāks, bet arī tur neauglības novēršanā ir panākti labi rezultāti.

NaProTehnoloģijas ir alternatīva mākslīgajai apaugļošanai. Mākslīgā apaugļošana neauglību, kam ir hroniskas kaites raksturs, risina akūtā veidā. Mākslīgās apaugļošanas mērķis ir grūtniecība par katru cenu, nevis organisma sakārtošana, lai grūtniecība varētu iestāties dabiskā veidā. Tā ir palīdzība konkrētā dzīves mirklī, nevis ilgtermiņā.

 

Sekss bez bērniem

Mūsdienu patērētāju sabiedrībā ir pierasts meklēt brīnumu tableti, ko var iedzert, sēžot uz dīvāna, un viss sakārtojas pats no sevis, cilvēkam nemaz nav jāpiepūlas. Ja runājam par reprodukciju, tad tā ir kontraceptīvā domāšana. Kad sieviete pabeidz skolu, augstskolu un iziet sabiedrībā, viņu pieņem kā skaistu, gudru, talantīgu, bet ne auglīgu. Auglība ir tā, kas it kā traucē gan strādāt, gan baudīt dzīvi. Tāpēc gandrīz vai katras sievietes somiņā ir kontracepcijas līdzeklis (contraception – pret ieņemšanu), kas izslēdz auglību no viņas dzīves uz to laiku, kad tas tiek lietots. Līdz ar to intīmajās attiecībās vīrietis zaudē atbildību, bet sieviete pašu galveno, kas viņai ir dots, – auglību. Taču auglība nav tikai fizioloģiska norise, auglība ir daļa no mums, no tā, kā mēs esam radīti. Intīmās tuvības brīžos miesa, gars un dvēsele ir saistīti, un, pateicoties šai tuvībai, mums dzimst bērni, kas ir mūsu dzīves turpinājums.

Lietojot kontracepcijas līdzekļus, seksualitāte tiek atdalīta no reprodukcijas, jo seksualitātei mēs sakām: “Jā!”, bet reprodukcijai: “Nē!” Tas nozīmē, ka mēs gribam seksu bez bērniem. To darot, mums būtu jāzina, ka galvenais auglības orgāns atrodas smadzenēs, no kura signālus saņem dzimumorgāni. Tāpēc, ja mēs šādi sākam domāt, mēs izslēdzam auglību. Ļoti iespējams, tieši tāpēc, ka pagājušajā paaudzē auglība tika izslēgta no seksuālajām attiecībām, šajā paaudzē ir tik daudz pāru, kuriem ir problēmas ar auglību. Visu, ko sieviete dara ar sevi, viņa dara ar savu olšūnu un nodod nākamajām paaudzēm. Tā ir ģenētiskā informācija. Ja meitenes to zinātu, viņas nekad nedarītu tās lietas, kas tiek darītas, – partneru maiņa, smēķēšana, alkohola lietošana, negulētas naktis, ģenētiski modificēta pārtika utt.

 

Bērni bez seksa

Tas, ka mēs gribam seksu bez bērniem, ir novedis pie tā, ka mēs gribam bērnus bez seksa – ar mākslīgo apaugļošanu. Un mūsdienu zinātne piedāvā šādu iespēju, kas reproduktīvajā jomā ir nākamā revolūcija pēc seksuālās revolūcijas, ko izraisīja kontracepcijas līdzekļu parādīšanās. Jautājums par bērna ieņemšanu mākslīgā ceļā nebūt nav viennozīmīgs, un to apliecina publikācijas starptautiskajā presē, kuru centrālā tēma ir dzīvības ētika. Diskusijas norit par to, vai ārstam ir morālas tiesības uzņemties Radītāja lomu.

Ir bažas, vai vecāki, kuri nevar ieņemt bērnu, spēs viņu izaudzināt. Bet visspēcīgākās pārdomas rada jautājums: “Vai tu pats gribētu būt mākslīgi ieņemts bērns, un jau pirmajos savas esības mirkļos iziet cauri tam, kas notiek mākslīgās apaugļošanas procesā un ir saistīts ar to?” Ar domu par galveno – par to, ko piedzīvos bērns un kādas sekas tas var atstāt uz viņu, cilvēki ir aicināti sākt lēmuma apsvēršanu par mākslīgo apaugļošanu.

Pateicoties NapProTehnoloģijām, zinātne pāriem ar auglības problēmām paver alternatīvu iespēju mākslīgajai apaugļošanai – sakārtot savu dzīvi un organismu tā, lai atgriežas dabīgā auglība un bērniņu var ieņemt laimes pilnos tuvības mirkļos. Atjaunojot dabīgo auglību, NapProTehnoloģijas dod iespēju pārim plānot turpmāko dzīvi daudzus gadus uz priekšu.

 

Pāriem ir jādod izvēles iespējas

Latvijā NaProTehnoloģijas kā sistēmas vēl nav, taču “Ģimenes Ekoloģijas institūtā” pieredzējuši auglības atpazīšanas metodes skolotāji, arī ar medicīnisku izglītību, pāriem ar pazeminātu auglību var sniegt vērtīgu informāciju. Mēs piedāvājam gan individuālas konsultācijas, gan nodarbību kursu – 9 lekcijas (skatīt www.augliba.lv), kurās apmācām simptotermālo auglības atpazīšanas metodi, stāstām, kā dzīvot saskaņā ar savu seksualitāti, kā plānot vai atlikt bērniņa ieņemšanu saskaņā ar sievietes dabisko ciklu, runājam par ģimenes ekoloģiju, pilnvērtīgu uzturu, bioētiku. Un reizēm notiek brīnumi – pāri, kuri ilgstoši bijuši neauglīgi, jau kursu laikā paliek stāvoklī. Pietiek pamainīt savu domāšanas veidu, attieksmi, ikdienas ieradumus, uzturu un seko ļoti labas pārmaiņas arī pāra auglībā. Citiem ir vajadzīgs ilgāks laiks, jo viennozīmīgi nevar pateikt, ka pietiek ar 3,5 vai 10 mēnešiem. Ir situācijas, kad rezultāta arī nav, taču palīdzam daudziem, sniedzot informāciju arī par iespējām, ko cilvēki var izmantot ārpus Latvijas.

Šobrīd mēs “Ģimenes ekoloģijas institūtā” darām tos 60–70 % darba, ko ārzemēs paveic profesionāla ārsta – naprotehnologa – asistents. Citu valstu pieredze liecina, ka jau 60 % gadījumu pāri paliek stāvoklī laikā, kamēr strādā ar auglības atpazīšanas speciālistu, veicot profilaktiskus pasākumus. Un tikai tad, ja tas nenotiek, viņi dodas pie naprotehnologa, lai lemtu par ārstēšanas metožu pielietošanu. Arī mēs “Ģimenes ekoloģijas institūtā” esam sākuši sadarbību ar augstākā līmeņa medicīnas speciālistiem – ģimenes ārstiem, imunologiem, mums ir atsaukušies arī ginekologi, kas ir pamats tam, lai NaProTehnoloģijas varētu ienākt Latvijā. Ir vajadzīgs arī valsts finansiāls atbalsts, lai pāriem ar auglības problēmām būtu līdzvērtīgas izvēles iespējas, jo mākslīgajai apaugļošanai no 2012. gada 1. septembra ir piešķirts valsts finansējums. Patlaban mums tuvākā valsts, kur pāri ar auglības problēmām var saņemt naprotehnologa pakalpojumus, ir Polija.

Autore: Rasma Rudzāte, Aprinkis.lv, 2013