Literatūrā netiek pievērsta būtiska uzmanība atšķirībām starp laulātajiem, kuri dzīvo saskaņā ar auglības atpazīšanas metodēm (AAM), un tiem laulātajiem, kuri lieto kontracepciju. Savukārt pieejama informācija nesniedz viennozīmīgu priekšstatu. Spēja noteikt atšķirības ir atkarīga, piemēram, no tā, kādi personas aspekti tiek pētīti, kāda metode tiek izmantota, kāda „kontroles grupa” tiek novērota.
Psihoanalītisko pētījumu laikā, kuros piedalījās kontracepcijas lietotājas, tika novērots svarīgu personas īpašību zudums līdz pat psihotiskiem stāvokļiem, bailes no atbildības un pilnīgas auglības zaudēšanas, kā arī no vēža un kastrācijas, seksuālo pārdzīvojumu vājināšanās, seksuālā vienaldzība, neirotiska vainas sajūta un reliģiskās pretrunas (Plata, 1979).
Bonnā notika kāds cits pētījums, kurā piedalījās 258 AAM lietotāji (gan sievietes, gan vīrieši). Pētījumā netika konstatēti fakti, kas liecinātu par to personu atšķirību salīdzinājumā ar kontroles grupu. Tomēr tika atzīmēts, ka pāri, kas izmanto AAM, tiek raksturoti ar pareizo emocionalitāti. Savukārt sievietēm no šīs grupas mazāk raksturīga bezpalīdzības sajuta salīdzinājumā ar personām, kas nelieto AAM (Klann in. 1988). Citā Vācijas zinātnieku pētījumā tika noskaidrots, ka AAM lietotāji salīdzinot ar citām personām ir vairāk atbildīgi, neatkarīgi un sabiedriski aktīvi (Raith i in. 1997, s. 191).
3060 sieviešu izpēte Meksikā palīdzēja noteikt principiālas psiholoģiskās atšķirības starp AAM un kontracepcijas lietotājām. Piemēram, sievietes, kuras lieto hormonālus preparātus, lielākā mērā pakļautas sliktam garastāvoklim un depresijas pazīmēm. Viņās biežāk izpaudās personas kompulsīvās īpašības, tāpēc viņas izvēlējās metodes, kuru efektivitāte nav atkarīga no viņām pašām (piemēram, no aizmiršanas). Sievietēm ar dzemdes spirāli (IUD) bija raksturīgas fobiju izpausmes, tādējādi pārvarot intensīvas bailes no iespējamās grūtniecības un bērna, kā arī hormonālās tabletes kaitīgās iedarbības, kas neredzamā veidā bloķē auglību (Gonzalez Olgu i in. 1988).
Pētījumu par dažām personas īpašībām (sevis uztvere un vajadzību struktūra) veica arī Wirgowska-Lender (1996). Tā laikā tika novērotas 53 AAM lietotājas un 46 kontracepcijas lietotājas, izmantojot H.G.Gufa (Harrison G. Gough) „Adjective Check List”. Tika noskaidrots, ka reālajā tēlā (vērtējot „kāda es esmu’) vienīgā statistiski būtiskā atšķirība bija tā, ka AAM lietotājām bija mazāka nosliece uz teatrālu uzvedību. Taču visai būtiskas atšķirības tika konstatētas ideālā tēla līmenī: AAM lietotājām piemīt salīdzinoši lielāka vajadzība rūpēties par citu cilvēku labumu, mazāka tieksme cīnīties par atbrīvošanu no sabiedriskām normām, lielāka piesaistīšanās vērtībām un tradīcijai, izteiktāka vēlme sadarboties, pakļauties vispārējam labumam un pielāgoties sabiedrībai. Vienlaicīgi viņām ir zemāka nosliece uz sadumpošanos, pretestību un brīvību, vairāk izteiktas rūpes par citu cilvēku labumu un tieksme pieskaņoties savas vides vērtībām, mazāk intensīva „kritiskā vecāka” pozīcija attiecībās ar citiem cilvēkiem, pakļaušanās „meinstrīmam”, vainas sajūtas ievērošana, tieksme uz nožēlu, augstāka paškontrole (miers, stabila atbildība), lielāka tieksme pēc „siltas” pašuztveres, kas saistīts ar zemāku iekšējo spriedzi. Savukārt kontracepcijas lietotājām raksturīga lielāka vajadzība pēc agresijas un „kareivīguma”, tieksme uz fizisko cīņu, apkārtējo verbālu pazemošanu un kritizēšanu, uzbudinājumu un dusmām, kā arī lielāka vajadzība pēc autonomijas un izteiktāka tieksme cīnīties par sabiedriskās iekārta maiņu.
Autors: Dr. Dorota Kornas-Bela, „Dabīgās Ģimenes plānošanas psiholoģiskie aspekti”, “Naturalne Planowanie Rodziny, nr 2/2004, s. 5-6(3-8)
